Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)
Psihoterapija pusaudžiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem
Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir strukturēta psihoterapijas metode, kas palīdz cilvēkam labāk izprast saistību starp domām, emocijām, uzvedību un ķermeņa fizioloģiskajām reakcijām, kā arī pakāpeniski mainīt ierastos domāšanas un uzvedības modeļus, kas apgrūtina ikdienas dzīvi.
KBT nav vērsta tikai uz pārdzīvojumu pārrunāšanu tā paredz konkrētu darbu ar grūtībām, ar kurām cilvēks saskaras šobrīd: trauksmi, bailēm, emocionālu spriedzi, izvairīšanos, prokrastināciju, pazeminātu garastāvokli, grūtībām attiecībās vai ikdienas dzīves organizēšanā.
Klīnikā Ūdensroze kognitīvi biheiviorālā terapija tiek piedāvāta pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
Kādos gadījumos var palīdzēt KBT?
KBT var būt piemērota, ja ir:
- trauksme un pastāvīga iekšēja spriedze;
- panikas lēkmes;
- dažādas bailes un fobijas;
- sociālā trauksme un bailes no saskarsmes;
- uzmācīgas domas un darbības;
- pazemināts garastāvoklis un depresīvi stāvokļi;
- hronisks stress un emocionāla pārslodze;
- grūtības pielāgoties pārmaiņām dzīvē;
- zems pašvērtējums un nepārliecinātība par sevi;
- izteikta paškritika un perfekcionisms;
- prokrastinācija un grūtības veikt ikdienas uzdevumus;
- emocionāla impulsivitāte;
- grūtības attiecībās un atkārtotas konfliktsituācijas;
- miega traucējumi, kas saistīti ar trauksmi, stresu vai noturīgiem uzvedības paradumiem;
- grūtības, kas saistītas ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS);
- nepieciešamība pielāgoties hroniskai saslimšanai vai ilgstošai ārstēšanai.
KBT var tikt izmantota arī kā daļa no kompleksas psihisko traucējumu ārstēšanas, vienlaikus turpinot ārstēšanos un novērošanu pie ārsta psihiatra.
Kā darbojas kognitīvi biheiviorālā terapija?
Mūsu domas, emocijas un uzvedība ir savstarpēji cieši saistītas.
Dažkārt cilvēkam izveidojas ieradums automātiski interpretēt notiekošo noteiktā veidā — piemēram, sagaidīt sliktāko, izvairīties no sarežģītām situācijām, pārmērīgi kontrolēt sevi, pastāvīgi analizēt savas kļūdas vai atlikt rīcību, baidoties no neveiksmes.
Laika gaitā šādas reakcijas var pastiprināt trauksmi, pasliktināt garastāvokli un ierobežot cilvēka ikdienas dzīvi.
Terapijas laikā speciālists palīdz:
- pamanīt automātiskās domas un ierastās reakcijas;
- saprast, kādas situācijas izraisa trauksmi vai citas spēcīgas emocijas;
- izvērtēt, cik lielā mērā ierastie uzskati atbilst realitātei;
- pakāpeniski mainīt neefektīvus uzvedības modeļus;
- apgūt emocionālās pašregulācijas prasmes;
- mazināt izvairīšanās uzvedību;
- attīstīt problēmu risināšanas prasmes;
- veidot noturīgākus un efektīvākus veidus, kā tikt galā ar stresu un sarežģītām dzīves situācijām.
Terapijas mērķis nav iemācīt cilvēkam „domāt pozitīvi”, bet gan palīdzēt reālistiskāk uztvert notiekošo un efektīvāk pārvaldīt savas reakcijas un uzvedību.
Kā norit pirmā konsultācija?
Pirmā tikšanās sākas ar iepazīšanos un situācijas izvērtēšanu.
Speciālists ar pacientu pārrunā:
- kas šobrīd rada vislielākās grūtības;
- kad šīs grūtības ir sākušās;
- kā tās ietekmē mācības, darbu, attiecības un ikdienas dzīvi;
- kādi problēmas risināšanas veidi jau ir izmēģināti;
- kādu rezultātu pacients vēlētos sasniegt terapijas procesā.
Pēc tam kopīgi tiek noteikti galvenie terapijas mērķi un iespējamais turpmākā darba plāns.
KBT paredz aktīvu pacienta iesaisti. Starp konsultācijām speciālists var piedāvāt veikt novērojumus, vingrinājumus vai nelielus praktiskus uzdevumus, kas palīdz terapijā apgūtās prasmes izmantot ikdienas dzīvē.
KBT pusaudžiem no 12 gadu vecuma
Klīnikā Ūdensroze kognitīvi biheiviorālā terapija tiek piedāvāta pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
Iemesls vērsties pie speciālista var būt:
- paaugstināta trauksme;
- bailes no skolas, pārbaudījumiem vai saskarsmes;
- panikas reakcijas;
- pazemināts garastāvoklis;
- emocionāla nestabilitāte;
- zems pašvērtējums;
- grūtības attiecībās ar vienaudžiem;
- izvairīšanās uzvedība;
- prokrastinācija;
- grūtības organizēt mācību procesu;
- ar UDHS saistītas grūtības;
- stress, kas saistīts ar pārmaiņām ģimenē, skolā vai ierastajā dzīves ritmā.
Strādājot ar nepilngadīgajiem, speciālists ņem vērā pusaudža vecumu, attīstības īpatnības un ģimenes situāciju.
Ja nepieciešams, terapijas procesā var tikt iesaistīti arī vecāki. Vecāku iesaistes formu speciālists nosaka individuāli, vienlaikus saglabājot terapijai nepieciešamo uzticēšanos starp pusaudzi un terapeitu.
Cik ilgi ilgst terapija?
KBT ilgums tiek noteikts individuāli un ir atkarīgs no pacienta grūtībām, simptomu izteiktības, izvirzītajiem mērķiem un terapijas dinamikas.
KBT ir strukturēta psihoterapijas metode — speciālists kopā ar pacientu nosaka konkrētus terapijas mērķus un regulāri izvērtē sasniegtās pārmaiņas.
Vienam cilvēkam var pietikt ar salīdzinoši īslaicīgu darbu pie konkrētas problēmas, savukārt citam var būt nepieciešams ilgāks terapijas process.
KBT un psihiatra konsultācija kāda ir atšķirība?
Kognitīvi biheiviorālais terapeits veic psihoterapeitisku darbu palīdz cilvēkam mainīt neefektīvus domāšanas un uzvedības modeļus un apgūt jaunus veidus, kā tikt galā ar emocionālām grūtībām.
Ārsts psihiatrs veic psihisko traucējumu medicīnisko diagnostiku, izvērtē pacienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentozu ārstēšanu.
Atsevišķos gadījumos visefektīvākā ir kompleksa pieeja, kad pacients vienlaikus atrodas ārsta psihiatra uzraudzībā un apmeklē kognitīvi biheiviorālo terapiju.
Svarīgi
KBT ir speciālista un pacienta kopīgs darbs.
Terapeits nesniedz gatavus risinājumus un nepieņem lēmumus pacienta vietā. Viņa uzdevums ir palīdzēt pacientam labāk izprast savu grūtību mehānismus, apgūt nepieciešamās prasmes un pakāpeniski iemācīties tās patstāvīgi izmantot ikdienas dzīvē.
Terapijas galvenais mērķis ir panākt, lai apgūtās prasmes palīdzētu cilvēkam arī pēc terapijas noslēguma.