Klīniski psiholoģiskā diagnostika bērniem un pieaugušajiem
Klīniskā psihologa darbs klīnikā Ūdensroze nav tikai saruna vai psiholoģiskā konsultācija. Tā ir strukturēta klīniski psiholoģiskā izpēte, kas palīdz objektīvi izvērtēt personas emocionālā stāvokļa, uzvedības, uzmanības, kognitīvo procesu un ikdienas funkcionēšanas īpatnības.
Klīniskais psihologs cieši sadarbojas ar ārstu psihiatru un veic diagnostisko izpēti gadījumos, kad ārstam nepieciešama papildu objektīva informācija klīniskās ainas precizēšanai un turpmākās ārstēšanas taktikas izvēlei.
Ko izvērtē klīniskais psihologs?
Atkarībā no pacienta vecuma, sūdzībām un ārsta noteiktā diagnostiskā uzdevuma psihologs var izvērtēt:
- uzmanību un spēju to ilgstoši noturēt;
- uzmanības koncentrēšanas un pārslēgšanas spējas;
- impulsivitāti un uzvedības kontroles īpatnības;
- izpildfunkcijas spēju plānot, organizēt, uzsākt un pabeigt uzdevumus;
- psihiskās un kognitīvās darbspējas;
- informācijas apstrādes ātrumu;
- emocionālo stāvokli;
- trauksmes un depresīvās simptomātikas izteiktību;
- pašregulācijas īpatnības;
- uzvedības un emocionālās grūtības;
- sociālās un ikdienas funkcionēšanas īpatnības.
Izpētē tiek izmantota klīniskā intervija, novērošana un standartizētas psihodiagnostikas metodes, kuras tiek individuāli izvēlētas atbilstoši diagnostiskajam uzdevumam.
UDHS diagnostika bērniem
Izvērtējot bērnu, tiek ņemta vērā ne tikai viņa spēja izpildīt testa uzdevumu psihologa kabinetā.
Svarīgi ir saprast, kā bērns funkcionē ikdienā — mājās, skolā, kā arī saskarsmē ar pieaugušajiem un vienaudžiem.
Tiek izvērtētas uzmanības īpatnības, impulsivitāte, motorā aktivitāte, uzvedība, spēja sekot norādījumiem, organizēt savu darbību un pabeigt iesākto.
Izpētes laikā iegūtā informācija tiek analizēta kopā ar anamnēzes datiem un informāciju par bērna uzvedību un funkcionēšanu ikdienas situācijās.
UDHS diagnostika pieaugušajiem
Pieaugušajiem UDHS ne vienmēr izpaužas kā acīmredzama hiperaktivitāte.
Priekšplānā var būt grūtības koncentrēties, prokrastinācija, aizmāršība, grūtības organizēt darbu, uzsākt un pabeigt uzdevumus, pastāvīga iekšēja spriedze, kā arī sajūta, ka ikdienas pienākumu veikšana prasa nesamērīgi lielu piepūli.
Tādēļ klīniskā psihologa uzdevums ir izvērtēt nevis vienu atsevišķu simptomu, bet gan personas funkcionēšanu kopumā un noteikt, cik lielā mērā konstatētās īpatnības atbilst iespējamā traucējuma klīniskajai ainai.
Atsevišķu testu rezultāti vienmēr tiek vērtēti kopējās klīniskās ainas kontekstā. Laba uzmanības koncentrēšanās strukturētā testēšanas situācijā pati par sevi neizslēdz būtiskas uzmanības regulācijas grūtības ikdienas dzīvē.
Emocionālā stāvokļa diagnostika
Klīniski psiholoģiskā izpēte ir nepieciešama arī gadījumos, kad koncentrēšanās, darbspēju un ikdienas aktivitāšu organizēšanas grūtības var būt saistītas ne tikai ar UDHS.
Trauksme, depresīvā simptomātika, emocionāls izsīkums un citi stāvokļi var būtiski ietekmēt uzmanību un kognitīvo produktivitāti.
Psiholoģiskās izpētes uzdevums ir palīdzēt diferencēt iespējamos simptomu cēloņus un sniegt ārstam objektīvus datus turpmākai klīniskā stāvokļa izvērtēšanai.
Ko pacients saņem pēc izpētes?
Pēc diagnostiskās izpētes klīniskais psihologs analizē iegūtos datus un sagatavo rakstisku atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem.
Atzinumā tiek atspoguļotas:
- izmantotās diagnostikas metodes;
- izpētes rezultāti;
- konstatētās uzmanības, uzvedības, emocionālās un kognitīvās sfēras īpatnības;
- klīniski psiholoģiskie secinājumi;
- rekomendācijas turpmākai novērošanai un palīdzībai.
Klīniskā psihologa atzinums ir daļa no kompleksa diagnostikas procesa, un ārsts psihiatrs to var izmantot pacienta stāvokļa izvērtēšanā, diferenciāldiagnostikā un turpmākās ārstēšanas un palīdzības taktikas izvēlē.
Klīniskais psihologs veic psiholoģisko izpēti un sagatavo profesionālu atzinumu. Medicīnisko diagnozi nosaka ārsts.